ES VĒLOS ApzinātI RADĪT - piedzīvot apzinātu radīšanu savā dzīvē!!!
Sveiks/Sveika!
ES VĒLOS ApzinātI RADĪT - piedzīvot apzinātu radīšanu savā dzīvē!!!
Ja tava atbilde ir “jā”, tad lasi ierakstu zemāk….
Sākšu ar nelielu ievadu, lai Tu labāk saproti, vai iesi šo ceļu tālāk!
Nedaudz par to, kā pie šī visa nonācu ( te Ansis raksta).
2021.gada rudenī, kad Latvijā ieviesa komendantstundu, visu rudeni lija un bija tumšais laiks, es sapratu, ka es neesmu ar mieru turpināt dzīvot šādā pasaulē.
Tad dzīvoju lauku mājā, kurai bija ārā sirsniņmājiņa, tur bija vienīgā vieta, kur netraucēti varēju pabūt ar sevi. Katru reizi tur nonākot mani pārņēma ļoti depresīva sajūta, jo varēja redzēt, ka pa šoseju brauc mašīnas ar zilām bākugunīm, lija un bija ļoti tumšs. Es nonācu tādā kā zemākajā punktā. Tad vērsos pie Dieva ar ultimātu!
Piedāvāju divus variantus, pirmais bija iedot man visu nepieciešamo, lai varu šeit dzīvot kā vēlos un ja tas nav iespējams, tad lai ņem mani uz dvēseles mājām. Pēc divām nedēļām notika izmaiņas manā dzīvē, tad vēl tas neko daudz man neliecināja, bet tagad saprotu, ka tas bija pagrieziena punkts manā dzīvē. Toreiz gan notika citi notikumi un manā dzīvē ienāca kas tāds, kas pavēra ceļu uz šīm zināšanām. Bet par šo instrumentu, kurš ienāca manā dzīvē, izstāstīšu kādā citā stāstā. Dzīvē ienāca pārmaiņas un gribējās visu pagātni apnullēt. Tāpēc ar ģimeni visu atlaidām, atdevām un aizbraucām uz citu valsti. Tas dzīvē atbrīvoja gana daudz vietas, lai varētu ienākt informācija par šo radīšanas procesu. Tā es to gribētu saukt, jo visi citi apzīmējumi un nosaukumi tam jau asociējās ar kaut ko citu, tāpēc to visu īsti nevar nosaukt kādā vārdā, neradot pārpratumus komunikācija, jo katrs šos nosaukumus asociē ar kaut ko citu un reti kad ar dziļāko būtību.
Tāpēc to saukšu par apzinātas radīšanas procesu.
Lai saprastu, kas ir tas, ar ko būs jāsaskarās, lai radītu kaut cik patiesu priekšstatu par procesu, man ir jāuzraksta šis ievads, jo negribu Jums radīt ilūziju par to, ka tas būs viegls vai ātrs process.
Lai ieviestu dzīvē apzinātu radīšanu, tā ir pilnībā jāienes savā dzīvē un ar to ir jādzīvo!
Tā nav prakse, kurā varēs vienreiz ieiet un viss mainīsies. Tā ir prakse, caur kuru mēs apgūstam kā mūsos dabiski notiek šie procesi, kā tie vienmēr ir notikuši, tikai mēs tos nekad neesam apzinājušies. Regulāri praktizējot mēs sākam ikdienā to visu pamanīt, kā arī dzīvē notiek šis pats process. Un sākam to redzēt, sākam to apzināti apgūt un apstrādāt.
Veicot šo praksi visa dzīve kļūst par procesu, no tā nevar izkāpt. Viss, kas notiek dzīvē, ir saistīts ar procesu, pat tas, ko redzēsiet soctīklos, ko teiks tuvinieki, kā notiks komunikācija, par ko nāks dusmas, vai automātiskas reakcijas, paterni, pārliecības. Tas viss notiks dzīvē. Jo tas ir dabisks process, tas ir tas, kā darbojās mūsu ķermenis, neirobioloģija, enerģētika, tas kā informācija materializējās un iegūst formu.
Mūsu katra ķermenis ir miljoniem reižu advancētāks par visiem kvantu datoriem un mākslīgajiem intelektiem, kas pēc būtības ir primitīvi kalkulātori, salīdzinājumā ar to, kā mēs radām un apstrādājam informāciju, plus vēl tas, ka mūsu kvantu dators darbojās sinhroni un savienojumā ar visa visuma neirotīklu.
Jūs šobrīd pat nenojaušat kā tas viss darbojās un kāds patiesībā ir mūsu potenciāls. Taču dzirdēt to no kāda un sajust kā šis potenciāls pieaug pašam, tās ir divas dažādas lietas. Tāpēc to visu nedarot nevar to sajust, piedzīvot un izprast. Tikai praktiskas darbības, kuras regulāri atkārtojam, mūsu smadzenēs veido domāšanas paternus, programmas, kuras palīdz virzīt procesus, nevis pretojās tiem. Tikai darot, atkārtojot, piedzīvojot, veidojās jaunas sinapses un jauni neironu ceļi, kas ilgtermiņā attīstoties dod iespēju patstāvīgi virzīties uz priekšu.
Lai šajā procesā kaut cik produktīvi virzītos uz priekšu, motivācija parasti un visbiežāk ir tas, ka kaut kas dzīvē ir jau sakāpinājies gana sāpīgs, lai patiesi un no sirds gribētos mainīt savā dzīvē kaut ko. Mums ir jābūt gana drošiem, lai process notiktu. Un jābūt gana lielam atbalstam, lai mēs virzītos uz priekšu. Tā kā lielāka daļa neizprocesētās informācijas mūsos ir iestrēgusi, tieši tāpēc, ka bērnībā bijām vieni, kad ieguvām šīs traumas un pārliecības, tad vieniem iet iekšā šajā informācijā nav un nebūs droši. Drošība pieaug regulāri apstrādājot zemapziņas informāciju, kas sākotnēji notiek cita cilvēka klātbūtnē, kurš spēj šo drošību dot. Kurš nemācīs, nedos padomu, nekritizēs, spēs tevi pieņemt tādu kāds esi un spēs būt tajā, kas ar Tevi notiks, tajā kas ienāks apziņā par kādu traumu vai smagu notikumu, kurā radies fails, kurš ir iestrēdzis, līdz galam neapstrādāts.
Plus vēl ir vajadzīga brīva vieta šūnu atmiņā un nervu sistēmā, lai būtu telpa vai konteiners, kurā šī informācija spēj apstrādāties. Diemžēl cilvēkiem viss cietais disks ir pilns un brīvas vietas ir ļoti maz, tāpēc sākotnēji tiek apstrādāti mazi failiņi, kas pamazām atbrīvo vietu un padara iespējamu apstrādāt ietilpīgākus failus. Tātad process sākās ar maziem solīšiem, mazām uzvarām.
Ar katru praksi, katru sesiju mēs apstrādājam zemapziņas materiālu, samazinām uzkrāto stresu, iegūstam stabilāku līdzsvaru savā nervu sistēmā, iegūstam lielāku drošību, vairāk brīvas vietas apziņā un samazinām zemapziņas esošo informāciju. Tas viss ir process, kurš notiek pamazām pa vienam mazam solītim, ja skatāmies uz to no plašuma, taču katrs solis no mūsu skatpuntka ir ļoti liels sasniegums, jo līdz šim mums nav bijusi iespēja to nekādi izmainīt. Tāpēc jūtami virzāmies uz priekšu. Taču, lai patstāvīgi praktizētu, ir jauzkrāj šī drošība, šī brīvā vieta, stabilitāte un apzinātība. Jo tad, kad mēs sākam radīt, pirmais kas notiek - mūsu zemapziņa ielādē apziņā tos failus, kas traucē realizēt to, ko gribam radīt. Tikai apstrādājot zemapziņas informāciju, nodoms kļūst reāls. Tas nozīmē, ka mēs sāksim izdzīvot to failu ar visiem saviem ķermeņiem un čakrām, Fails aktivizējas kā notikumu scenārijs dzīvē. Neizprotot šo procesu pilnībā, mēs paši netiekam ar to galā, mēs neredzam to, ka fails ir fails, nevis tekošā realitāte un pat izprotot šo procesu, mēs bieži nespējam paši to ieraudzīt. Ja nav kāds blakus, ja nav atbalsts, kurš var uzdot īstos jautājumus, lai palīdzētu ieraudzīt to, ka notiekošais ir fails nevis realitāte. Ja nav kāds, kurš nemāca, nedod padomus, bet ir atbalstošs un pieņemošs, tad mēs varam iestrēgt šajā failā un turpināt tajā dzīvot.
Šis ir svarīgs moments. Sākumā neko nedarīt patstāvīgi, bez atbalsta. Jo mums ir pieredze, ka cilvēki neizprotot procesu paši sāk praktizēt un uzkarās. Jo šis ir darbs ar zemapziņu nervu sistēmas līmenī un tam ir nepieciešams atbalsts. Mans brālis dzīvo bērnības failā jau 3 gadus, ne ar vienu nekontaktējās un nevienu neņem par pilnu, visus uztver kā ienaidniekus un apdraudējumu. Ir vēl gadījumi, kad cilvēki patstāvīgi sāk darboties un atver kaut ko tādu, ko paši neredz, bet failā ir informācija, ka nedrīkst nevienam uzticēties, neieraugot to, ka tā piemēram ir bērnības sajūta.
Līdz ar to neieraugot, ka to var apstrādāt un atlaist, lai beidzot nonāktu pie tā ko gribās. Šo informāciju ir jāiemācās apstrādāt un vieglākais veids to iemācīties, ir kontaktējoties un komunicējot ar to, kurš šo proecesu zina un kurš var reflektēt pretī to, kas ar mums notiek.
Process nebūs ātrs, kaut pirmos rezultātus varēs redzēt jau pirmajās 24h pēc pirmās apzinātās prakses. Process iegūs apgriezienus un jaudu atbilstoši tam, cik esam gatavi. Cik lielu un smagu failu spējam apstrādāt, tik lielu nervu sistēma piespēlē. Līdz visa traucējošā informācija konkrētajam nodomam būs apstrādāta. Katram šis process notiek citā ātrumā un savādāk. Katra paša nervu sistēma šo procesu vada un regulē, citi var tikai atbalstīt. Bet procesa autors ir katrs pats, mūsu ķermenis un nervu sistēma ir tā, kas šo visu nosaka.
Caur šo procesu, kad mēs radām to ko gribam, mēs:
- iepazīstam sevi, savas ēnas puses, savas traumētās puses, šī informācija ienāk apziņā un caur izpratni atbrīvojās,
- līdz ar to palielinās brīva vieta,
- samazinās akumulējies stress,
- atbrīvojās apspiestā informācija,
- palielinās drošība,
- mēs sevi iepazīstam un ieraugām ko patiesībā vēlamies, kā gribam dzīvot, ko gribam radīt,
- uzlabojās veselība,
- stabilizējās un attīstās nervu sistēma, smadzeņu darbība.
Mēs uzkrājam līdzsvaru nervu sistēmā un cilvēks spēj radīt tikai esot līdzsvara stāvoklī. Kad mūsu nervu sistēma ir līdzsvarota, tad mēs komunicējam ar visuma nervu sistēmu, vai kā citi to sauc, visuma vienoto apziņu vai Dievu. To praktizēja tesla un citi, nonākot līdzsvarotā stāvoklī mēs spējam radīt jebko. Un var teikt, ka šis process aizvien mūs nostabilizē un padara stabilāku šo līdzsvara stāvokli, kurā ir vieglāk un ātrāk atgriezties. Pēc 4 gadu praktizēšanas, es varu neiet praksē, izteikt nodomu un tūdaļ sākās process, kurš ved mani uz nodomu, jau bez praktizēšanas, ar praksi, protams, efektīvāk un ar cilvēka atbalstu vai praktizējot grupā process ir vēl x10 reizes efektīvāks!
Tā ir vesela maģija, vesela zinātne, biofizika, tas viss ir par to kā mūsu ķermeņi strādā, kā darbojās ģimenes un kopējā cilvēces nervu sistēma, kā rodās procesi pasaulē un kā tas viss ir radies. Mēs burtiski nolobām no sevis slāni pa slānim visu to, kas neesam mēs. Kā afišu stabs, tas ir afišu stabs, bet apaudzis ar afišām un pieņēmis, ka viņš ir šīs afišas, šie plakāti ar informāciju. Bet pēc būtības tas ir afišu stabs, nevis tas pāris centimetru biezais afišu slānis. Šis ceļš, šis stāsts ir par vieglāko, ātrāko, harmoniskāko un dabiskāko ceļu, pa kuru ejot mēs šīs afišas noņemam vienu pēc otras, lai beigās atklātu to, kas patiesībā esam. Taču process vairāk ir kā puzles gabaliņu vākšana, katra prakse iedod vienu puzles gabaliņu. Ja māki to ielikt vietā, tad veidojās bilde. Katra prakse dod rezultātu, kas motivē virzīties un atklāt sevi vēl vairāk. Un katrs solis ir tā vērts.
Ar šo visu gribēju pateikt, ka process nebūs viegls, tas nebūs ātrs, tas nebūs burvju nūjiņas mājiens, tā nebūs 15 minūšu lekcija pēc kuras viss būs skaidrs un varēs bliezt augšā impēriju vai pilnu stāvvietu ar Lamborgini 😁. Tas ir process, caur kuru mēs lēnām iepazīstam sevi un saprotam kā mēs katrs darbojamies, kā notiek procesi un kā strādā radīšana. Bet katram tas notiek pēc gatavības, īstajā brīdī. Procesu nevar paātrināt, taču procesu var apturēt, vai nobloķēt vai uzkārties, ja nav blakus kāds, ar ko par šo visu droši parunāt. Tas katram būs pilnīgi individuāls process, un cik ātri, cik regulāri katrs spers soļus, tik ātri tiks pie izpratnes kā tas viss darbojās. Sāksim ar kaut ko ļoti maziņu un lēnām virzīsimies.
Ja esi gatavs turpināt pēc šī ievada, tad pievienojies mūsu Telegram slēgtajai grupai pēc dalības maksas apmaksas TE :
kur visi kopā virzīsimies pa solim uz priekšu.
Šajā grupā Tu varēsi atrast gan ievadsemināru par apzinātu radīšanu un kas tas vispār ir apzināta radīšana un kā tā notiek izmantojot ELPU un ķermeni, iesim reizi mēnesī elpas sesijā un dažādus fokusu impulsus savai ikdienai, lai apzinātība sāktu būt kā daļa no tavas dzīves, un daudz ko citu, kas palīdzēs tev kā apzinātam radītājam virzīties uz priekšu savā dzīvē!!!
Ļoti priecāsimies tikties jau grupas kopējā laukā, kopējā apzinātības telpā. Tur tad arī turpināsim šo apzinātās radīšanas un sevis iepazīšanas ceļu.
Meklē apmaksas linku augstāk un gaidām Tevi telegram grupā:)
Ansis un Aiga
4 komentāri
Skaidrs ka visā ir enerģetika un tās apmaiņa ir obligāta. Un jo projām esmu gatava ko mainīt savā dzīve
Jāsāk sevi apzināties. Protams, ka jābūt enerģijas apmaiņai. Katram darbam ir jābūt novērtētam.
Paldies viss saprotams.
Ejam. mēģinam
Cik naudiņas sadarbībai? Der apraksts, interesanti. Jāprovē